Tulkošanas pakalpojumi

Cita valoda ir citāds skats uz dzīvi. (Federiko Fellīni)

Mūsdienās, arvien pieaugot starptautisku kontaktu un saziņas nozīmei, svarīga loma ir prasmei izteikties lietišķi un precīzi. Tā nodrošina laika un līdzekļu ekonomiju un veicina sapratni. Izmantojot profesionālus tulkošanas pakalpojumus saziņai fizisku vai juridisku personu starpā, valodu barjera kļūst viegli pārvarama.

Senā fen šui mācība – kārtībai mājoklī. Grāmatvede – kārtībai naudas un nodokļu lietās. Jurists – kārtībai tiesībās un pienākumos. Mediķis – kompetentai palīdzībai ar veselību saistītos jautājumos. Bet ko darīt, ja nepieciešams drošs tilts starp divām valodām? Kur vērsties, ja paša svešvalodas zināšanas nav pietiekamas? Netērē savu dārgo laiku, nemini vārdu nozīmi – izmanto lietišķus, profesionālus pilna apjoma tulkošanas pakalpojumus!

Rakstiski un mutiski tulkošanas pakalpojumi; jomas – vispārīgi, lietišķi un juridiski materiāli; valodas – latviešu, angļu, krievu. Ilggadēja, apjomīga prakse, profesionāla, reģistrēta darbība. Tiešais darba veicējs.

Lielvalstīs bieži novērojama vienas valodas ekonomiskā pašpietiekamība, kas nemotivē svešvalodu apgūšanu, savukārt vairums iedzīvotāju Latvijā bieži ikdienā lieto divas, trīs valodas. Tomēr ir situācijas, no atsevišķu vārdu nozīmes noskaidrošanas līdz oficiālu dokumentu izdošanai un sarežģīta satura izprašanai profesionālām vajadzībām, kurās tulka pieredze un zināšanas ir pārākas par citkārt uzteicamo “pašapgādes” principu, šeit – paša spēkiem iztulkot un saprast tekstu svešvalodā. Tulkotājs izmanto īpašas darba metodes, tā rīcībā ir specializēti uzziņu un terminoloģijas materiāli. Tulkotāja pieredzes un darbības rezultāts ir Jums nepieciešami un pieejami rakstiskās un (vai) mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

Populāru britu frāžu skaidrojums

Iespējams, jau iepriekš esat nojautuši, ka Lielbritānijā – valstī, no kuras nāk tik daudzi populāri humora seriāli (Monty Python, Fawlty  Towers, Black Adder, Keeping Up the Appearances) un kurā lietotā pamatvaloda ir daudzslāņaina, daudzas šķietami vienkāršas frāzes sociālo un kultūras īpatnību dēļ ārzemniekiem varētu būt viegli pārprotamas, sākot no līdzīgu vārdu atšķirīgām nozīmēm amerikāņu un britu angļu valodā, piemēram, jumper, trainer vai pants, beidzot ar zemtekstu.

Lai mazinātu pārpratumus, London City Airport lidosta ir izdevusi īsu populāru frāžu skaidrojumu (pdf formātā). Vissvarīgākais un visgrūtāk pareizi uztveramais šajā sarakstā varētu  būt lūgums When you get a minute can you… ? (Kad Tev būs brīvs brīdis, vai Tu varēsi …?): tas patiesībā ir jāizdara tūlīt, steidzīgi.

Par vārdnīcām

 

Ir vairāku veidu vārdnīcas, ko var un ir ļoti vēlams izmantot, mācoties svešvalodas.

1) Tulkojošā jeb divvalodu vārdnīca (dictionary). Šajā gadījumā tā ir angļu – latviešu/latviešu – angļu. Tai ir jābūt apjomīgai. Latviešu valodā izdoto tulkojošo vārdnīcu lielākā problēma ir tā, ka tajās tiek tulkoti tikai šķirkļi bez lietojuma piemēriem un trūkst idiomu, frazeoloģismu piemēru. Salīdzinājumam, Harrap French Shorter Dictionary ir ne tikai pierastais īsais gramatikas kurss un pieturzīmju lietošanas pamācība, bet arī t.s. piezīmes pie šķirkļiem par t.s. valodas viltus draugiem (actuel, avertissement, agenda u.c.).

Internetā skat.:http://www.letonika.lv/groups/default.as…

2) Skaidrojošā jeb vienvalodas vārdnīca (vocabulary). Tātad visa vārdnīca angliski. Pirmā izvēle mūsu apstākļos būtu Oxford vārdnīcas. Tās var lēti iegādāties Ebay.co.uk. Tās ir lielas un izsmeļošas.  Arī Websters vārdnīcas nav peļamas. Websters ir amerikāņu angļu valodas vārdnīca, tomēr tam nav tik lielas nozīmes, jo visās lielajās vārdnīcās pie šķirļiem ir paskaidrotas atšķirības starp britu un amerikāņu lietojumu, piemēram, draughts (BrE) un checkers (AmE) (dambrete). Atsevišķi var iegādāties speciālu vārdnīcu, kas apskata tikai šādas atšķirības: http://www.amazon.com/British-American-E…

Starp lielām vēl minamas MacMillan un Collins vārdnīcas. Mūsdienās ir pieejamas arī šādu vārdnīcu elektroniskās versijas (CD-ROM), kas ir ļoti ērtas meklēšanai, tajās tiek dota arī izruna. Visa milzīgā, smagā daudzsējumu Oxford English Dictionary (vislielākā skaidrojošā vārdnīca) ietilpst vienā (!) CD. Internetā skat.: http://www.oxforddictionaries.com/

 

3) Izrunas vārdnīca(dictionary of pronunciation). Pat lielajās vārdnīcās nav atrodama īpašvārdu (personu vārdu, vietvārdu) izruna, kas dažkārt var būt neprognozējama, piemēram: Durham grāfiste, vai angliskajā vidē bieži sastopamu īru vārdu (Sean u.c.) izruna. Lai arī internetā tādas ir pieejamas, diemžēl tās parasti nesatur īpašvārdus.

4) Noturīgo vārdu savienojumu vārdnīca (dictionary of collocations).

Ļoti noderīga, mācoties. Tā ir vārdnīca, kurā ir parādīts valodas shematiskums – kādi īpašības vārdi, darbības vārdi, lietvārdi savstarpēji saderas. Jo sevišķi svarīgs ir jautājums par pareizu prievārdu lietošanu, lai valoda būtu pareiza. Angļu valodā svarīga ir ne tikai vārdu kārtība un laiku secība, bet arī tās shematiskums – pierastas frāzes, kas īpaši neatšķiras ne angļa, ne austrālieša, ne amerikāņa valodā. Šī vārdnīca augstāka līmeņa prasmju iegūšanai ir ļoti nepieciešama. Šo vārdnīcu daļēji var aizstāt ar valodas korpusa meklētāju (corpus), piemēram, šo: http://corpus.byu.edu/coca/

Piemērs internetā: http://oxforddictionary.so8848.com/ Var izmantot arī šādu resursu: sentence.yourdictionary.com

Ļoti noderīga un iederīga šajā grupā ir ilustrētā vārdnīca (visual vai pictorial dictionary).

Tā ir vārdnīca, kurā attēlu vai rasējumu veidā ir parādīta materiālu, taustāmu lietu (kuģa, ēkas, virtuves, pulksteņa, cilvēka ķermeņa utt.) uzbūve un to sastāvdaļu nosaukumi. Ļoti noderīga. Viena no obligātajām vārdnīcām, par kuru skolā neviens neko nav pat dzirdējis.

Piemērs internetā: http://www.visualdictionaryonline.com/ Iesaku iegādāties Duden Pictorial Dictionary. Duden vārdnīcas paraugs: https://c1.staticflickr.com/5/4119/47469…

5) Sinonīmu un antonīmu vārdnīca (dictionary of synonyms and antonyms). Lai saprastu vārdu nianses, piemēram, ar ko atšķiras desert, abandon, foresake, ditch (pamest). Drukātajās vārdnīcās vienmēr ir arī piemēri teikumos. Līdzīgs tai irtēzaurs (thesaurus), tikai tajā ir doti vienīgi šķirkļi bez paskaidrojumiem un piemēriem. Piemērs internetā: http://www.collinsdictionary.com/

6) Augstākajā vai profesionālā valodas lietojuma līmenī rodas nepieciešamība pēc nozaru vārdnīcām (piemēram, specializētas juridisko, medicīnisko, kuģniecības vai darba organizācijas terminu vārdnīcas). Piemērs internetā: http://thelawdictionary.org/Viens mūsu produkts ir akadēmiskā terminu vārdnīca internetā, bet tai nav polittehniskai vārdnīcai nepieciešamā apjoma. Tiek izdotas arī ilustrētās nozaru terminu vārdnīcas, piemēram, būvniecības terminu vārdnīca.

Ir pieejamas arī daudzvalodu vārdnīcas, gan vispārīgas, gan nozaru, kurās paralēli ir doti šķirkļi četrās vai vairāk valodās. Tās ir noderīgas tad, ja jau protat kādu svešvalodu. Šeit var pieminēt arī iespēju izmantot http://www.multitran.ru vārdnīcu, tomēr to nepapildina tikai leksikogrāfi, tāpēc uz to paļauties vajag apdomīgi.

Rezumējot, lai apgūtu svešvalodu labā līmenī (skat.valodas prasmes pašnovērtējuma tabulu:http://www.europass.cedefop.europa.eu/lv… ), ir nepieciešams izmantot visas iespējas. Iespēju ir daudz, bet par šīm iespējām cilvēki parasti vienkārši nav informēti. Cerams, Jums noderēs.

Par vidusskolnieku svešvalodu prasmi 2013. gadā

Pēc VISC datiem, 2013. gada centralizētajos eksāmenos vidusskolēniem vidējie sasniegumi vislabākie ir bijuši franču valodā – 66,12%, vācu valodā – 65,92%,  krievu valodā – 64,17%, Savukārt obligātajā centralizētajā eksāmenā latviešu valodā vidējie rezultāti ir 55,71%, bet angļu valodas eksāmenā vidējais skolēnu sniegums ir 54,71%.

Neskatoties uz plašo angļu valodas lietojumu mūsdienu tehnoloģijās un popkultūrā, jaunieši vēl joprojām neuzrāda izrāvienu labāku valodas prasmju virzienā.

Avots: www

[No preses] Angļu valoda kā ielas valoda

Angļu valoda vienmēr ir bijusi nevis akadēmiska lietojuma, bet ielas valoda. Kopš normāņu iekarojuma laikiem, kad anglosakšiem tika uzspiesta franču valoda un kultūra, angļu valoda ir plaukusi pazemē un nomalēs. (…) Un kur atrast vēl labāku piemēru žargona attīstībai, kā Austrālijā, kur kopš pirmo ieceļotāju laikiem karaļa (vai karalienes) valodas standarts nav turēts nekādā cieņā.

Saite uz avotu.

Ja “deg” kursa darbs

Apzinoties, cik apjomīgu informāciju dažkārt nākas savākt un pārstādāt kursa, bakalaura vai citas programmas rakstu darbu sagatavošanā, aizņemtiem studentiem var lieti noderēt palīdzība šajā sakarā.

Ja Tev nepieciešams savākt, sakārtot un adaptēt vienkāršākā valodā (vai iztulkot) darba teorētiskās daļas materiālus (praktisko daļu būs tikai godīgi rakstīt pašam) angļu (vai latviešu) valodā, palīdzība ir rodama šeit.

Raksti, zvani, nāc!

 

 

[No preses]: “Esmu dziļā fuktukā!”

“”Paradoksālākais ir tas, ka gadījumā, ja arī kaut kādu naudu izdosies atgūt, to atdos tai iestādei, kura faktiski ir vainīga bankas krahā. Turpmāk es savā žargonā vairs neteikšu, ka esmu dziļā … Es teikšu, ka esmu dziļā fuktukā!” (Raimonds Pauls intervijā laikrakstam “Diena”.)

[No preses] LR MK runā angliski

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdis Martins Gauss ir pārsteigts, ka Latvijas valdībā, prezentējot ziņojumu par airBaltic attīstības iespējām, visi sapratuši viņa uzrunu angļu valodā.

Kā Gauss norāda intervijā žurnālam Klubs marta numurā, valdība esot ļoti aktīva un nodevusies tam, ko dara. Tas esot labi. “Starp citu, tā nav visur. Arī tas, ka premjers ar pārējiem kabineta locekļiem mani iepazīstināja angļu valodā, visi jautājumi no ministriem bija angliski un tulkojums nebija nepieciešams, bija iespaidīgi. Visi kabineta locekļi zina angļu valodu – Eiropā to nevar bieži redzēt.”

http://www.diena.lv/bizness/finanses/gauss-parsteigts-ka-latvijas-valdiba-visi-sapratusi-vina-uzrunu-anglu-valoda-13932894

Neparastie vārdi Latvijā 2011. gadā

“Latvijā aizvien pieaug neparasto personvārdu skaits. 2011.gadā 63 no jaundzimušajiem ir tikuši pie diezgan nedzirdētiem un neparastiem vārdiem, tomēr gadījumu, kad cilvēki vēlētos vārdu mainīt, nav tik daudz.”

“Pērnā gada laikā Latvijā reģistrēti neparasti meiteņu vārdi: Lakšmi, Katana, Juna, Lučana, Justinija, Milisa, Abigeila, Jūle, Felize, Manuella, Meredita, Eliška, Arsenija, Šarlīze un Florence. Jaundzimušo vidū ir arī meitenītes, kuras vecāki nosaukuši vairākos vārdos: Kirija Vēja, Sofina Suri, Kolīna Anna, Doreta, Ariana, Hēra Elena, Bella Džūna, Railija Aina, Gabriela Džeina, Kornēlija Amale, Leida Anna, Tasnīma Rasa, Alise Damiāna, Mišela Šīsoma, Šelbija Lilu.

Puišu vidū reģistrēti tādi vārdi kā Ramirs, Renards, Elans, Damirs, Trojs, Abdulhaks, Alesandro, Renē, Orlando, Džihads, Ervands, Ervijs, Franks un Konkords. Arī daži jaundzimušie puisīši tikuši pie vairākiem vārdiem: Maksimiljans Cezars, Lionels Dominiks, Maharrams Hadi, Lenni Ensio, Miks Railijs, Miks Manfreds, Kevins Lauris, Edgars Leonards, Marets, Tristans, Nilsmihaels Mariansgabriels, Dans Arje, Henrijs Evanss, Teodors Olivers un Daniels Dankans.”

Saite uz rakstu: URL

[Jocīgā pasaule] Sludinājums

Ieguldījumus neprasa, tehniskā apskate līdz 05. 11. 2012, izieta bez aizrādījumiem. Eļļa nomainīta pie 203 000 km, sprauslas arī. Jauns akumulators. Labas ziemas riepas(8mm) uz 14′, vasaras riepas uz 17′ (nesisti, nesaskrēpēti) ar labām riepām(8mm). Amortizatori ar regulējamu cietību. Klimata kontrole. Signalizācija – 2 pultis, 2 atslēgas, Autonama marķējums Bez korozijas un nozīmīgiem vizuālajiem defektiem. Nav izcietis tūningu. Laba audio sistēma, skan labi, 6 cd “čeindžeris”. Tīrs salons.

Helo yu from Eangland or Amerik. Afrik no. If you want bai, yu bai, onli need lats. Audi tehnik gud. Tehnik look 1 point, this good in Latvija. Audi speed feast, 200km. Disk big, musik gud listen. Blek vindov – bandit luk. Ai in rajon respekt gud. Houp yu bai.

 

Url: http://www.ss.lv/msg/lv/transport/cars/audi/coupe/gclxo.html

Gada vārdi un nevārdi hronoloģiski

“Cilvēks kā noteikta etniska kopuma loceklis izmanto valodu un ir spiests par to interesēties; viņš vērtē gan vārdu krājumu, gan valodas gramatisko uzbūvi, gan skanējumu un spēj arī ietekmēt valodas attīstību. Daudzie paralēlismi (galvenokārt varianti) literārajā valodā, it īpaši tās sākumposmā, bieži veido izvēles situācijas (nepieciešamību izvēlēties kādu no variantiem); tās dažkārt sauc arī par konflikta situācijām. Valodas lietotāju apziņā un reizē arī sabiedrības praksē arvien noteiktāk priekšplānā izvirzās svarīgākā literārās valodas problēma: kā labi, ietekmīgi, pareizi runāt, citiem vārdiem – kā optimāli izmantot valodas līdzekļus sociālu mērķu sasniegšanai. Tā ir valodas kultūras problēma. Nepieciešams valodas kultūras nosacījums ir pietiekami augsts valodas lietotāju vispārējais kultūras līmenis.
Valodas lietotājiem nepieciešamas labas valodas likumu zināšanas, kā arī augsts valodisks apzinīgums un ar to cieši saistīta valodas mīlestība. Ja valodas lietotājiem trūkst iekšējas kultūras, valodas zināšanas un zināšanas citās sfērās, tie nespēj radīt tādas nepieciešamas īpašības kā valodiska gaume un valodiska disciplinētība. Tikai kultūra plašā nozīmē – gan zināšanas, gan ieaudzinātas un izkoptas pozitīvas morālās īpašības, kas rodas personības vispusīgā harmoniskā attīstībā, – ir priekšnoteikums apzinātai mīlestībai pret valodu. Jēdzieni valodiska gaume un valodiska disciplinētība paredz valodas pamatlikumu apzinātu apguvi un radošu izmantošanu. Valodiska gaume var veidoties tikai uz galveno valodisko iemaņu bāzes.” (Inta Freimane “Valodas kultūra teorētiskā skatījumā”. Rīga, Zvaigzne, 1993.)

Gada vārdi un nevārdi

2003. g.

Gada vārds:
– zīmols.

Citi, pēc komisijas domām, vajadzīgi un valodā iederīgi vārdi:
– rīcībpolitika
– tīmeklis;
– izvēlne;
– nevārds;
– vilkpaēdīgs lēmums (lēmums, pēc kura vilks ir paēdis, bet kaza dzīva),
– laimētava un zaudētava (spēļu zāle).

Gada nevārds:
– eiro. Iesakot lietot lokāmos “eira/eiras”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pārstāvji šajā sakarā pauda, ka Latvija varētu kļūt par vienīgo Eiropas valsti, kas Eiropas kopīgās valūtas vārdu nelocītu un tādējādi lieki apgrūtinātu gan sazināšanos ikdienas dzīvē, gan domu izteikšanu rakstu valodā. (Šeit jāpiebilst, ka latviešu valodā jau ir pietiekami daudz aizguvumu ar izskaņu “-o” (saldo, bruto, neto, foto, auto), valūtas nosaukums parasti ir pakārtots prioritāriem skaitļiem – summai (100 eiro), ES valūta nav LR nacionālā reālija. Jautājums ir skatāms arī no psiholoģisko ērtību viedokļa. Piemēram, lēmumos par nelokāmo eiro aizstāšanu ar eiru/eirām un Islandes pārsaukšanu par Īslandi ir jūtami administratīvas piespiešanas, pieraduma laušanas elementi. Skat. arī Wikipedia rakstu.)

Minēti anglicismi “kūl, kūlīgs”, “grāmatu, filmu tops”.

Nevietā lietotu vārdu “pieļaut”, “atzīt, nenoliegt iespējamību” un “neizslēgt” vietā, kā arī “piekāpties” vārda “zaudēt” vietā izplatība guvusi gandrīz epidēmijas apmērus. Vairāki konkursa dalībnieki norādījuši uz pagājušajā gadā ieviesušos nepareizo vārda “produkts” lietošanu, jauno plaši lietoto pārsteiguma izsaukumu “vau!” un vēl joprojām – it sevišķi jauniešu vidū – plaši lieto vārdu “tjipa”.

Par 2003. gada spārnoto teicienu atzīts teiciens «zelta rokas», kas pagājušā gadā guvis jaunu, negaidītu nozīmi un negaidīti plašu lietojumu dažādā sakarā. Par spēcīgiem konkurentiem tika atzīti tukšvārdīgie teicieni pēc parauga “tas maksā tik, cik tas maksā”, kā arī teicieni “Kā var nesolīt?” un referenduma gadam asprātīgais “Eiropa mūs nesapratīs”.

Vidējās un vecākās paaudzes konkursa dalībnieki iesūtījuši rūpīgi analizētus un komentētus avīžu izrakstus, televīzijas vai radio pierakstus ar norādēm uz avotiem un alternatīvu piedāvājumiem. Par 2003. gada tituliem sacentās gandrīz 100 iesūtītie jaunvārdi, 400 nevārdi un 70 spārnotie teicieni.

---

2004. g.

Par pagājušā gada vārdu kļuvis vārds “mēstule”, par gada nevārdu atzīts vārds “māsterplāns”. Savukārt gada spārnotais teiciens ir “valsts deg zilās ugunīs”. Kā ziņots, šos vārdus teica bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS), informējot, ka valdība nespēj pieņemt visus nepieciešamos normatīvos aktus līdz 1.maijam, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Vārds “mēstule” ir jauns angļu valodas vārda “spam” latviskojums, kas varētu aizstāt iepriekš izskanējušos latviskojumus “surogātpasts” un “liekpasts”. Tas radīts no vārdiem “mēsls” un “vēstule”. Valodnieki norādīja, ka no šā vārda daudz ērtāk veidot noderīgus atvasinājumus, piemēram, “mēstuļotājs”, “mēstuļošana”, “pretmēstuļu programma” un citus, pastāstīja valodas entuziasts Andris Gobiņš. Par gada vārdu “mēstule” kļuva tādēļ, ka ir trāpīgs, asprātīgs un sabiedrībai, īpaši pēdējā laikā, ļoti noderīgs vārds, kas veidots pēc latviešu valodas likumībām. Pirmo reizi tas izskanēja pagājušajā gadā un, pēc valodnieku teiktā, jau tagad tiekot lietots dažviet presē.
Valodnieki diskutējuši arī par vārdiem “vingruma klubs”, “laimētava” (ko pagūts nodēvēt arī par “zaudētavu”), “lietpratējs” (“eksperta” vietā). Īpašu uzmanību izpelnījušies arī jaunvārdi “burziņš” (“tusiņa” vietā) un “tvarts” (“kompaktdiska” vietā). Vairākkārt gada vārda titulam ieteikts arī “nevārds”.

Vārds “māsterplāns” kļuvis par gada nevārdu kā piemērs izteikti neatbildīgai valodas piesārņošanai ar svešvārdiem, par ko bieži vien nepamatoti uzveļ vainu Eiropas Savienībai, skaidroja Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātes baltu valodu katedras dekāns Jānis Kušķis. Viņš šā vārda vietā iesaka lietot “dižplāns” vai “virsplāns”.

Gada nevārda titulam nominēti arī sarunvārdi “rullēt”, “katrs viens” un nepareizi lietotais vārds “simpatizēt”. Gada nevārdam nominēti arī ģermānismi “bišķiņ” un “riktīgi”, anglisms “spics”, rusismi “da jebko”, “prikols”, “tipa”, kā arī “varbūtās”, “pilotprojekts” un vārdi ar lieku nozīmes atkārtošanu – “visoptimālākais” un “ļoti minimāls”. Teikums “valsts deg zilās ugunīs” izraudzīts kā visplašāk lietotais teiciens izvirzīto vidū. Daudzo satiksmes negadījumu dēļ minēts arī bijušā Ministru prezidenta Induļa Emša (ZZS) citāts – “lidojošie zārki”, arvien biežāk runāts par politiķiem ar iespējamiem “skeletiem skapī”. Īpašu vērību izpelnījās arī Staņislava Šķestera (ZZS) citāts “strādāt – tas arī ir darbs”, pastāstīja Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.

Minēti arī spārnotie teicieni “dabūt Briseles kāpostu”, “vēsture tā sataisījās, ka..”, “dzeltenā kleita”, “lēmuma pieņemšanā vadījos no daudzdimensionālas izvēles matricas” un Emsim piedēvētais izteikums “katram Dagdas ezim ir skaidrs, ka..”. Saistībā ar partiju “Jaunais laiks” minēts teiciens “iesim, neiesim valdībā”. Muzikologs Guntars Pupa uzsvēra, ka nepareizi tiek lietots vārds “albums” attiecībā uz kompaktdisku vai kaseti. Tā vietā būtu jālieto “tvarts”, kas pamazām sāk izplatīties arī presē. [Piez. 2010. gadā šāda vārda lietojums nav pamanāms.] Par aplamiem viņš dēvēja vārdu “rekordkompānija” un norādīja, ka jāizvairās no vārdu “hits” un “tops” lietošanas, kam tuvākajā laikā jāatrod aizstājēji latviešu valodā [Piez. Ja arī kas šajā ziņā 2010. gadā ir mainījies, tad vien aizstājot pirmo vārdu ar “grāvējs”]. Nepareizi tiek lietots arī vārds “trilleris” attiecībā uz kino, jo šā vārda nozīme ir divu blakus skaņu atskaņošana mūzikā, skaidroja Pupa. Runājot par kino, Pupa ieteica lietot vārdu “drebulaidējs”. Latviešu valodas attīstības kopai tika iesūtīti 70 jaunvārdi, 130 nevārdi un 70 spārnotie teicieni.

---

2005. g.

Par 2005. gada Vārdu atzīts “smacenis” – atkal parādījies vārds, kas labi var aizstāt angliskās cilmes vārdu “smogs”. Par 2005. gada Vārdu tas pasludināts kā trāpīgs un sabiedrībai noderīgs un viegli lietojams vārds, kas labi raksturo arvien biežāk sastopamo gaisa un dabas piesārņotības parādību. Šā vārda izvirzītājs norāda, ka vārds pirmo reizi esot manīts rakstnieka Anšlava Eglīša darbos. Papildus tiešai nozīmei to, domājams, varētu izmantot arī pārnestā nozīmē.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī vārdi, kas pagājušā gadā nostiprinājuši savas pozīcijas, to vidū “burziņš” vārda “tusiņš” vietā, “brīvprīdis”, vairāki interesanti vārdu savienojumi, kā, piemēram “baumpūtis”, “kurbijkurne”, “kašķunašķis” (pašpārliecināta, nelabvēlīga sarunas partnera apzīmēšanai) un “sīkurķis”, pagājušajā gadā pirmo reizi manītie “emuāri” (angļu vārda “blogs” vietā), “klupeklis” (šķērslis, traucēklis vai kavēklis). Cita veida interesantas valodas parādības ir “mākoņtēvs” un “mākoņu pastnieks”, kas plašā lietojumā parādījās sakarā ar azartspēļu skandālu, kā arī (diemžēl ne īpaši latviskais) “cūkmens”.

Īpaši garas sarunas bija par jaunvārdu “ildze” (it sevišķi saliktenī “spēkildze”), kas apzīmē kāda procesa vai stāvokļa ilgšanu vai turpināšanos. Vārds atvasināts no vārda “ilgs” vai “ilgt” un ir ērti lietojams gan atsevišķi, gan salikteņos, piem., fizikā varētu būt “jaudildze”, medicīnā – “dzīvildze” u. tml.

Par 2005. gada Nevārdu atzīta vārdkopas daļa “… – centrs”, kas savairojusies ārkārtīgi plaši: “tirdzniecības centrs” vārda “tirgotava” vietā, “kopēšanas centrs” vārda “kopētava” vietā, un vēl “fitnesa centrs”, “apkalpošanas centrs”, “zīmogu centrs”, klientu, mazgāšanas vai nomas “centrs”, “acu centri” un daudzi jo daudzi citi “centri”. Necentrīgais “centrs” par gada Nevārdu izraudzīts kā spilgts piemērs manāmi neatbildīgai valodas piesārņošanai ar svešvārdiem, neloģiskām vārdkopām, kas neatbilst atsevišķo vārdu līdzšinējai būtībai. Vārda “centrs” izvirzītājs Valters Feists veicis plašu izpēti un atklājis, ka “tīmekļa vietnē 117.lv ir minēts jau vairāk nekā 3000 “centru” un meklēšana tāpēc jau ir pārslogota, Rīgā vairāk nekā 1600!”. [piez. Jādomā, ka šāda prakse ieviesusies, gan vēloties līdzināties uzņēmumam, kas jau veiksmīgi strādā, atdarinot to vizuāli un saturiski, kā arī tādēļ, ka projektu īstenošanā varētu būt iesaistīta viena un to pašu cilvēku grupa. 2010. gadā ir redzams, ka šī vienveidīgā tendence diemžēl ir izrādījusies noturīga. Nekustamā īpašuma attīstītāji veikalu nosaukumos ir ieviesuši un masveidā pavairojuši arī no itāļu valodas aizgūtos “galerija” un “plaza”.]

Daudz komentāru saņemts arī par anglicismiem – “lūzers” vai “lūzeris” vārda “zaudētājs” vai “neveiksminieks” vietā, “gēls” vārda “želeja” vai “matu želeja” vietā, “spellings” un “kopīraiters”. Noturīgi palikuši dažādi rusicismi vai no krievu valodas tulkoti vārdi, to vidū “apdalīt” vārda “atstāt bez” vietā, “forma” vārda “veidlapa” vietā [piez. krievu valodā aizgūts no angļu valodas], “realizēt” vārdu “pārdot”, “īstenot” [piez. arī aizgūts no angļu valodas] utt. vietā, “dotā momentā” vārda “pašreiz” vai “patlaban” vietā. Saņemts arī daudzi priekšlikumu ar polītisku pieskaņu, piemēram, “inflācija”, “VIP sindroms”, “praids”, “euro”. Pieminēta “akustiskā koncertzāle” ar iesūtītāja norādi “kādai tad citādi koncertzālei būt, ja ne akustiskai?”.

Par 2005. gada spārnoto teicienu izraudzīts “vanags noknāba cālīti” – īpaši spilgts teiciens, kas aktualizē un jaunā kontekstā ieceļ kādu Latvijā sen pazīstamu parādību. Plašā saņemto priekšlikumu gūzmā manāma vēlēšanu tuvošanās. Priekšlikumu vidū ir tādi kā “mākoņu pastnieks”, kas izskanēja azartspēļu skandāla sakarā, “Emša tīkli”, paša I. Emša “Latviju apdraud tīklveida struktūras”, A. Ziedones-Kantānes “skaistās vienotības vibrācijas”, A. Kalvīša “Latvijai būs septiņi trekni gadi”. Saņemto ierosinājumu vidū ir arī “lielais grūdiens” un prezidentes izteiciens “nedrīkst melot, velns nospers”. Savdabīgs senas gudrības atsvaidzinājums tapis teicienā “ar vārdiem Delfos, ar darbiem aizkrāsnē”.

---

2006. g.

Par 2006.gada vārdu atzīts draugoties, kas nozīmējot draudzības uzturēšanu ar tīmekļa palīdzību.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistījuši arī vārdi, kas pagājušajā gadā nostiprinājuši savas pozīcijas, to vidū zaudētava (spēļu zāles jeb laimētavas vietā), emuāri (angļu vārda blogs vietā), kā arī cūkmens un cūkmanis, Jūrmalgeita, meklis (īsinot meklētājprogrammu). Vārda bankomāts vietā ieteikts lietot vārdu naudnīca.

Par 2006.gada nevārdu atzīts hendlings. Izbrīnu izraisījis rudenī reklamētais mazuļa hendlings, nedaudz agrāk dzirdēts arī suņa hendlings. Pirmajā gadījumā esot domāta bērna turēšana, vingrināšana, savukārt otrajā – esot runa par suņa vadīšanu, komandēšanu, audzināšanu. Valodnieki atzīst, ka latviešu valodā tiešām neesot vispārzināma vārda, kas vienkopus izsacītu jēgu celt, turēt, nest kaut ko, pieskarties kaut kam, mehāniski rīkoties ar kaut ko, tādēļ valodnieki iesaka vārda hendlings vietā lietot vārdu rocēt. Piemēri šā vārda lietošanai būtu: inficētas asinis un indīgas vielas jārocē uzmanīgi, gan pulksteņmeistaram, gan stikla pūtējam ir jābūt labam rocētājam.

Par 2006. gada spārnoto teicienu izraudzīts “paņēma un uzmeta”. Šis teiciens pēc vasaras notikumiem jau esot folklorizējies.(* Paņēma naudu un nedarīja, kā sarunāts).

Saņemto ierosinājumu starpā esot šādi ierosinājumi gada spārnotam teicienam: burbulis plīsīs (par nekustamā īpašuma cenām), tiekamies sarkanajā glāzē.. (I. Emsis), kurš gan cits.. (ironiski) un citi.

Gada savārstījums palicis neizšķirts. Žūrija vienojusies norādīt uz pašu problēmu, lai pievērstu uzmanību šādai parādībai un tādējādi mudinātu kritiskāk padomāt par teikto un rakstīto. Daži piemēri: lidojumu veicošais gaisa pārvadātājs, ārpus biroja atrašanās automātiskā atbilde, pārdošanā ir baltkrievu virtuves.

---

2007. g.

Par 2007.gada vārdu atzīts “ēnstrādnieks”, kas apzīmē nelegāli nodarbinātu personu, savukārt par gada nevārdu kļuva “siera produkti”, ar ko domāti sierveida izstrādājumi.

Savukārt par gada spārnotā teiciena autoru kļuvis nu jau bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Jānis Holšteins ar savu paziņojumu, ka “bojāts horizontālais taimkods” – teicienu, kas iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības.

Rakstnieks Valdis Rūmnieks norādīja, ka starp spārnotā teiciena pretendentiem bija arī Valsts prezidenta Valda Zatlera retoriskais jautājums “kas es esmu?”, satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” teiktais: “šodien es negribētu melot tiešā ēterā”, bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) izteiciens “es esmu stabilitātes garants”, Jāņa Urbanoviča (SC) “jūs nemelojiet manā vietā, lūdzu”, Induļa Emša (ZZS) frāze “esmu gatavs šim solim, bet nezinu, kurā virzienā man to spert”, Arta Pabrika “viedoklis nav mainīts, tas ir evolūcionējis”, kā arī citi interesanti izteicieni.

Doktorēta valodniece Dzintra Hirša, stāstot par gada vārda izvēli, atzina, ka “ēnstrādnieks” ir viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds – tas ir īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. Vārdu “ēnstrādnieks” pieteica “www.jelgavniekiem.lv” redakcija.

Žūrija ar prieku ievēroja jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus – tā anglicisma “strings” vietā tika piedāvāti aizvietojumi “aukliņbiksītes”, “diegabikse”, “striķene”.

Terminologs Aldis Lauzis atzina, ka gada nevārda titula ieguvēju bijis grūti izvēlēties – šai nominācijai tika saņemts visvairāk pietikumu. Tomēr “siera produkti” tika izvēlēts, jo tas varētu mulsināt un kaitināt pircējus. Šajā vārdu salikumā ir īpašu jūtams burtiskais tulkojums no angļu valodas, norādīja Lauzis, uzsverot, ka pats siers jau ir produkts.

Uz gada nevārda titulu kandidēja arī “komunicēt”, “koments”, “blogs/blogot”, “Top 10”, “pīār” jeb PR, “pirktākais”, “mīlētākais”. Arī šogad gada nevārda titulam tika izvirzīti dažādi žargonvārdi, piemēram, “ierēkt”, “ievērtēt”, “iečekot”, “izčekot”.

Šoreiz pat vēl vairāk nekā iepriekšējos gados populāra ir politiskā un ar to saistīta tematika un līdz ar to sabiedrības ironiski divdomīgie ierosinājumi. Jauna iezīme ir, ka manāmi aktīvāki kļuvuši tulkotāji, kas meklē kvalitatīvākas izteiksmes iespējas mūsu pašu valodā un arī piedāvā risinājumus.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī citi jaunvārdi, it sevišķi «virsruna» kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan «pa virsu» un «tērzētava» («čata» vietā), «paudums» (pateiktais). Tāpat arī «pulksteniski un pretpulksteniski», «ābolītis» (apzīmējot «@») un «vārdene» (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā «vārdnīca»), kā arī daudz šīs vārdenes vārdu: īdenis — ZA vējš, plūdenis — ZR vējš, sausenis — DA vējš, valdzenis — DA vējš.

Organizētāji īpaši priecājas, ka gada Vārda, Nevārda un Spārnotā teiciena meklēšanā iesaistās arvien plašāka sabiedrība — skolēni un pensionāri, žurnālisti un tulkotāji. Daudzie rūpīgi apdomātie un arī pamatotie, tāpat kā daudzie rotaļīgi asprātīgie priekšlikumi kārtējo reizi liecina, ka plaši pieaugusi interese par savas valodas kopšanu un prieks nevis par noplicināšanu, bet tieši par pretējo — savas valodas bagātināšanu.

---

2008. g.

Gada vārda kandidāti:
– talkot (sabiedrības vasaras lielā talkā);
– Sprīdīša sindroms (runājot par lielo latviešu emigrēšanu uz Īriju un citām zemēm);
– bomārs (kā pieklājīgāks vārds, lai apzīmētu “bomzi”, bezpajumtnieku);
– vaimanoloģija (mums raksturīga īpašība, dzirdēts raidījumos un sarunās);
– edrese (e-pasta adreses ērtai apzīmēšanai);
– vakaroni (vakardienas makaroni, lietots ēstuvēs – studentu, skolnieku vidū);
– lieldraugs (ģenerālsponsors);
– vingrums, vingruma klubi (fitness, fitnesa klubi);
– stāvparks.

Gada nevārda kandidāti:
– krīze
– jāsaka to…. (Ainara Šlesera iemīļota izteiksmes forma – „jāsaka tas” vietā)
– atvērtās darba pozīcijas (vakances)

Svešvārdi, lietoti  nevietā, bieži pat nepareizi:
– turbulence (svārstība, satricinājums);
– ekspektācija (pieņēmums, sagaidāmais…);
– translācija (pārraide);
– gopņiks, gopīt/gopņīt (neliela auguma zaglīgs cilvēks, zagt);
– placis (laukums).

Ieteikumi Gada spārnotajam teicienam:

– Algas atkausēt, ministrus iesaldēt! (ārstu demonstrācijā pie Saeimas 26. septembrī)
– Ballīte ir beigusies. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs. (Edgars Šīns);
– Šie cilvēki var nešaubīties – mēs viņiem atnāksim pakaļ. (Juta Strīķe)
– Kas es esmu? (Valdis Zatlers)
– Kritēriji ir manā galvā. (Vrubļevskis, LOC)
– Nevajag psihot! (premjers I. Godmanis)
– Nothing special, nasing spešl, We will be very taupīgi. Okei, ai vil trai. (dažādi raksturīgi finanšu ministra Ata Slaktera  izteikumi intervijā Bloomberg TV)
– Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama. (A. Zalāns)
– Putnu gaiņāšana (Liepājā folklorizējies Kleina konflikts ar Ērgli un Jāni Strazdu)
– Krīzes skartais apģērbs.
– Celtniecības darbu veikšanas process  = „celtniecība” (savārstījums, kā daudzi līdzīgi).

---

2010. g.

2010. gada vārds – “zibakcija“.
2010. gada nevārds – “pa lielam“.
2010. gada spārnotais teiciens – “krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā“.

Aptaujas vārdi raksturo mūsdienu valodai derīgus jaunumus. Nevārdi norāda uz literārā valodā nevēlamiem vārdiem – piemēram, liekiem svešvārdiem. 2010. gada nevārdi – “reciklēšana“, “koučs“, “koučings“, “domofons“, “outlets“/”autlets“, “slingošana“, “uzmest“, “izlejamais alus“, bet nepiemērotā kontekstā, nepareizā, neskaidrā nozīmē vai pat vispār bez nozīmes lietoti arī vārdi “simpatizēt”, “normāls”, “koncentrācija”, “kadrs”, “cipars”, “ietvaros”, “likumsakarīgi”.

“Zibakcija” varētu aizstāt anglismu, ko lieto divās versijās “flešmobs“, “flašmobs“. Zibakcija ir ātrs, īslaicīgs publisks sarīkojums, kuŗa dalībnieki vienā laikā un vietā sniedz kādu īpatnēju priekšnesumu, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību.

2010. gadā līdzās jau minētajai V. Dombrovska asprātībai par “krāniem un buldozeriem” par izteiksmīgiem tika atzīti un uz gada teiciena godu pretendēja arī Raivja Dzintara sacītais – “jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs” un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera viedoklis – “polītiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu organu darbību un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību”. Uz spārnotā teiciena titulu pretendēja arī Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikums «Radinieks ir tuvs, kaimiņš tuvāks», kā arī citi.

Gada nevārds «pa lielam» ir strauji izplatījies sarunvalodā un jau parādās arī presē un pat runās no Saeimas tribīnes. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja un rakstniece Ieva Kolmane ironizēja, ka nevārds «pa lielam» mudina domāt arī par došanos «pa mazām» personīgajām darīšanām. Uz pagājušā gada nevārda titulu kandidēja arī «perkusija», «reciklēšana», «sasalstošs lietus», «koučings», «atslēgas jautājums», «da jebko».

Gada vārdam bija pieteikti «jēgpustukšs», «jēgtukšs», ko varētu lietot gadījumā, ja lieto vārdu «jēgpilns», «bezdarboties», kas nozīmē bez darba darboties, lai nebūtu jāslinko. Tāpat tika rosināts «oficiantus» aizstāt ar «viesmīļiem», «domofonus» ar «namruņiem», «investīcijas» ar «ieguldījumiem», «indeksus» ar «rādītājiem» un citus.

Komentējot Gada vārda nominācijai iesūtītos vārdus, RLB LVAK dalībnieks Ingmars Zemzaris uzsvēra, ka uzmanība pievērsta ne tikai vārda labskanīgumam, bet arī saturiskajai analīzei: „Piemēram, „jēgtukšs” – skan interesanti, un, patiešām, ja mums ir vārds „jēgpilns”, rodas liels kārdinājums runāt par „jēgtukšu” rakstu vai grāmatu.” Tomēr „kāds raksts var būt pilns jēgas, bet tas nevar būt tukšs jēgas, – tāpat kā krūze var būt pilna tējas, bet tā nevar būt tukša tējas. Tas ir asprātīgs piedāvājums, kam diemžēl nav pareizuma, un, ja šādi vārdi valodā ieviešas, tie kropļo valodas izjūtu.”

Viens no žūrijas kritērijiem bijusi Gada vārda titula kandidātu atbilstība formālajiem gramatikas likumiem. „Cilvēkam, kas nav vārddarināšanas likumos iedziļinājies, liekas, ka vārda darināšanai ir liela līdzība ar desas darīšanu, kurā no viena gala stumj iekšā visu pēc kārtas, kas vajadzīgs, un otrā galā aizsien ciet jeb piekabina galā tādu galotni, kā tobrīd gribas. Tā darināti vairāki žūrijai iesniegtie vārdi, piemēram, „bezdarboties” un „pārizmērot”,” norāda Zemzaris.

Zemzaris uzsver, ka pašreiz dzīvojošās paaudzes ir zaudējušas dzīvu valodas izjūtu: „Savu valodu vairāk esam mācījušies no kļūdām un svešām ietekmēm pilniem rakstiem, nevis no dzīva tautas vārda. Tas redzams arī daudzos žūrijai iesniegtajos jaunvārdos – it kā latviski vārdi, taču patiesībā tie diemžēl ir briesmīgi valodas kropļi, kā, piemēram, „pirmatskaņot” vai „lejuplādēt”. Ir grūti tam noticēt, taču mums, latviešiem, sava valoda ir jāmācās.”

Žūrijas locekle LRS priekšsēdētāja Ieva Kolmane min, ka viens no viņas favorītiem šajā kategorijā bijis vārds „nekonkurētspējīgs” -konkurētnespējīga vietā: „Presē jau biju sastapusies ar šādu konstrukciju – „nepolitkorektums”. Žūrijā spriedām, ka tikpat labi varētu teikt „nedarbspējīgs”!” Tomēr vislielākais favorīts Kolmanei bijis sauklis „cieti!” – „Priekšvēlēšanu kampaņā latviešu valodai ļoti uzbāzīgi tika piedāvāts vārds no krievu valodas. Reklāmas vidē tas droši vien attaisnojas, bet latviešu valodā iejutušies cilvēki izjuta „šoku” – kas arī ir viens no nevārdiem, jo vārds „šoks” tiek lietots vietā un nevietā,” skaidro Kolmane.

Visvairāk šajā nominācijā nācies saskarties ar dīvainiem sarunvārdiem, gramatiski nedabīgiem vārdiem. „Viens no daudz apspriestiem nevārdiem, kas parādās jau kuro gadu ir „padeve” – gan gāzes, gan elektrības, gan visāda citāda padeve -, kam latviešu valodā ir alternatīvas: elektroapgāde, elektrības pievade.” Tāpat ir izplatītas latviešu valodai svešas gramatiskās konstrukcijas – „uzskatu to, ka”, „pieļauju, ka”, „kad” lietošana „ka” vietā un citas.

---

2011. g.

2011.gada vārds ir «staidzināt» [piemēram, suni], bet pagājušā gada nevārds – «konsolidēt» [url]

Gada vārds «staidzināt» atgādina par plašajām latviešu valodas iespējām vārdu darināšanā. Par gada vārdu tika ieteikti arī stulbināt (kavēt saprašanu, angļu valodā «stupefy»).  Popularitāti atguvuši vārdi skārdene, ko pirmie sākuši lietot trimdas tautieši. Gada vārdam pieteikti arī vārds lielumkārt kā aizstājējs teicieniem «lielos vilcienos» un «pa lielam», zivtings – reklāmvārds, kurā izmantota parodija, bankings – citāda parodija, angļu vārds attiecināts uz Latvijas iedzīvotāju rosību ap bankām, tējotava un fuktuks jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Gada nevārds «konsolidēt» atgādina par piedzīvotajām ekonomikas grūtībām un arī pauž noraidījumu centieniem «budžeta griešanu» ietērpt skanīgā, bet aplam lietotā svešvārdā. Latīņu valodā «consolider» nozīmē nostiprināt, stabilizēt, saliedēt, apvienot. Savukārt ekonomikā tas tiek skaidrots kā valsts īstermiņa saistības pārvērst par ilgtermiņa vai beztermiņa saistībām.

Gada nevārda kategorijā tika piedāvāti arī outlets (autlets/outlet – izpārdotava), brokasteri («Belvita» brokastu cepumi), suplaičeini (piegādes ķēdes; tipisks netulkotu angļu vārdu piemērs), ekrānšāviņš (ekrānkopija, ekrānuzņēmums), nekonkurētspējīgs (domāts konkurētnespējīgs; līdzīgi aplami pārstatījumi ir nepolitkorekts, neilgtspējīgs un nedzīvotspējīgs), davai (un tipiskā atvadu frāze okei, davai, čau), da labi («integrācijas» rezultāts) un paldies liels (aplama vārdu secība, tāpat kā krējums saldais un mērce tomātu).

Par spārnoto teicienu no 50 pieteiktajiem izvēlēts rīkojums Nr.2 – Valda Zatlera lēmums atlaist Saeimu, kas folklorizējies. Gada teiciena kandidātos iekļuvis eksprezidenta Valda Zatlera «Rīkojums Nr.2» un «tikai ar tankiem», Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča (SC) izteikums «pašcieņas bruņinieki» un Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova pārteikšanās par Latvijas atrašanos vienotā Krievijā kā gadsimta lielāko veiksmi. Ir pamanīts arī ekspolitiķa Aināra Šlesera (LPP/LC) izteikums, ka viņam neesot jārunā «Raiņa stilā Aspazijas vārdiem». «Krājbankas» bankrots un ažiotāža ap citām bankām rosinājusi sūtījumu autorus ironizēt, ka «ar mūsu banku viss ir kārtībā», «naudas pietiek, uztraukumam nav pamata» un «bankrots nedraud», stāstīja akcijas koordinators Eduards Cauna.

Daudzi aptaujas dalībnieki pauduši satraukumu par atsevišķu no krievu valodas pārņemtu vārdu un vārdkopu degradējošo ietekmi. Tādi ir «davai» (beidzot sarunu), «pa lielam», «uz doto brīdi», «paldies liels», «gruzīties» un hrestomātiskais teiciens, ko bieži dzird «Maxima» veikalos: «Maisiņš vajag?»

Vairākiem akcijas dalībniekiem nepatīk svešvārdi «perkusijas», «komunicēt», «šovs», «atraktīvs», «emocijas», «funkcionēt», «performance» u.c. Tomēr īpašu satraukumu rada netulkotu angļu vārdu lietošana pat tad, ja tiem ir labas latviskas atbilsmes. Pēc nesen notikušās Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konferences akcijas dalībnieki iesūtījuši vairākus novērotos vārdus – «hinti» (ieteikumi, padomi), «kūkiji» (sīkdatnes), «onlainā» (tiešsaistē), «suplaičeini» (piegādes ķēdes), «jūzkeiss» (lietojuma piemērs, lietojuma gadījums), «vorkflou» (darbplūsma) un «piekonektēties» (izveidot savienojumu, pieslēgties).

Daži sūtījumi būtu pelnījuši nomināciju «valodas brīnums», piemēram, «brokasteri» («Belvita» brokastu cepumi), «ekrānšāviņš» un «palielināt par pusi» (pārveidots rusisms «palielināt uz pusi»).

Akcijas organizatori saņēmuši arī jaunvārdus, un šogad ir jauns piedāvājums «smoga» latviskošanai: neveiksmi cietušā «smaceņa» vietā tiek piedāvāta «dūgla» («dūmi» + «migla»). Akcijas dalībnieku uzmanību piesaistījusi arī «tējotava», «cenplēsis», «staidzināt» (piemēram, suņus), «varējums» un «lielumkārt», kas ir Jura Rubeņa lietots «pa lielam» aizstājējs.

 

---

2012. g.

2012. gada vārds – «ziemotne».
2012. gada nevārds – «uzrunāt (problēmu)».
2012. gada spārnotais teiciens – «Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta».

 Ar “ziemotne” tiek apzīmētas putnu ziemošanas vietas, bet šis vārds varot noderēt arī attiecībā uz čūskām, lāčiem un cilvēkiem. Savukārt gada nevārda lietojums pirmo reizi manīts jau 90.gados. Šis vārds draud nostiprināties valodā, jo vārds “uzrunāt” tiek bieži lietots arī kā metafora. Tiek norādīts, ka tā lietošana kļūst par modes lietu, jo to attiecina ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz lietām.

Konkursa žūrija pirms rezultātu paziņošanas kategorijā gada vārds izcēla tādas iesūtītās idejas kā slēpņot, slēpņošana saistībā ar spēli “geocaching”, glāstvirsma, ar kuru aizstāt vārdus skārienjūtīgs ekrāns. Tāpat tika piedāvāts vārds “likumkopa” kļūdaini lietotā “likumdošana vietā”, reemigrācija. Savukārt pie nevārdiem īpaši tika izcelts “autlets, outlets”, kuru izmanto preču izpārdošanas vai arī zīmola preču pārdošanas vietas apzīmēšanai.

Iedzīvotāji bija iesūtījuši arī daudzas idejas vārda “foršs” aizstāšanai. Tiek piedāvāts to aizstāt ar tādiem vārdiem kā lieliski, jautri, vareni, izcili, spoži, burvīgi, “tik jauki, ka ne vārdos izteikt”.

Priekšlikumos par “gada spārnoto teicienu” bija pieteiktas vairākas Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktās frāzes, tai skaitā no premjera Vecgada uzrunas – “Latvija būs veiksmes stāsts tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji”, un uzruna “Godātie Latvijas iedzīvotāji un valsts patrioti visā pasaulē!”.