Valdības deklarācija ierēdņu valodā

Politikas analītiķis Māris Zanders šodien savā preses slejā saka, ka valdības deklarācija atkal esot pilna ar dīvainiem formulējumiem – ar daudziem labiem, skanīgiem vārdiem.

Nodrošināsim priekšnoteikumus, lai katrs bērns var apgūt viņam dzīves laikā nepieciešamās iemaņas – […] daudzpusīgu kultūras pieredzi, IT kompetences, saziņas un sadarbības prasmes, radošumu veicinošas iemaņas, kritisko domāšanu, finanšu pratību un uzņēmējspēju, kā arī pilsonisko apziņu un prasmes. Skolās pilnībā īstenosim iekļaujošu izglītību.

Teksts ir uzrakstīts ierēdniecībai saturiski un stilistiski raksturīgi, sausi un visai nekonkrēti. Valdības rīcības plānu ar vienādu interesi un cerībām uz labām pārmaiņām gaida kā ierindas pilsoņi – vēlētāji, tā arī ierēdņi un uzņēmēji, bet dokuments ir jaušami uzrakstīts “speciālists – speciālistam” līmenī, izmantojot jau gatavus formulējumus, piemēram, “iekļaujošā izglītība” nepārprotami ir termins. Kur meklēt šo formulējumu skaidrojumus, ja dokumentam nav definīciju sadaļas?

Loģiskā secībā nonākam pie ES dokumentiem. “Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums ( 2006. gada 18. decembris ) par pamatprasmēm mūžizglītībā” skaidro daļu no šiem terminiem līdzīgajiem formulējumiem. Tā 6. sadaļā “Sociālās un pilsoniskās prasmes” ir atrodamas nepieciešamās definīcijas, piemēram, kas ir “pilsoniskā prasme” (citizenship skills angļu val.).

Pilsoniskā prasme sagatavo indivīdus pilnīgai līdzdalībai pilsoniskajā dzīvē, kas pamatojas uz zināšanām par sociāliem un politiskiem jēdzieniem, struktūru, gatavību aktīvai un demokrātiskai līdzdalībai. […] Pilsoniskā prasme balstās uz zināšanām par demokrātiju, tieslietām, līdztiesību, pilsonību un pilsoņu tiesībām, tostarp par to, kā tās ir izteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un starptautiskās deklarācijās un kā tās tiek piemērotas dažādās iestādēs vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Tā ietver zināšanas par mūsdienu notikumiem, kā arī par galvenajiem notikumiem un tendencēm valsts vēsturē, Eiropas un pasaules vēsturē. Papildus tam būtu jāattīsta izpratne par sociālo un politisko kustību mērķiem, vērtībām un politikām. Būtiska nozīme ir arī zināšanām par Eiropas integrāciju un ES struktūru, galvenajiem mērķiem un vērtībām, kā arī izpratnei par dažādību un kultūras identitātēm Eiropā. Pilsoniskās prasmes iemaņas ir saistītas ar spēju kopā ar citiem efektīvi iesaistīties sabiedrības pārvaldē, izrādīt solidaritāti un interesi tādu problēmu risināšanā, kas ietekmē vietējo un plašāku sabiedrību. Tas ietver kritisku un radošu domāšanu un lietišķu līdzdalību kopienas vai apkārtnes pasākumos un lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, sākot no vietējā līdz valsts un Eiropas līmenim, jo īpaši ar balsošanu.

Skat. arī Eiropas Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūciju par pamatprasmēm mainīgai
pasaulei: darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošana. Šādu terminu lietojums norāda ne tikai uz plašāku vadlīniju pieņemšanu, bet arī uz zināmu vispārināšanu, neņemot vērā vietējos apstākļus. Iespējams, neskaidrību kliedēšanai saistībā ar izmantotajām definīcijām valdības deklarācijā pietiktu ar atsaucēm uz konkrētām direktīvām vai pat uz ES dokumentu krātuvi kopumā. Cilvēkiem būtu jāzina, kur meklēt informāciju. Tomēr arī tas daudz nelīdzētu tai iedzīvotāju grupai, kam nav regulāras piekļuves internetam vai informācijas atrašanas un sistematizēšanas iemaņu.  Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā patlaban uz 1000 iedzīvotāju ir 262 pensionāri, kuru rocība caurmērā ir neliela. Presē publicētā informācija liecina, ka interneta lietotāju skaits Latvijā 2011. gadā ir sasniedzis 74%. Vairāk nekā puse no interneta lietotājiem jeb 41% izmanto bezmaksas interneta piekļuves vietas, no kuriem 20% bibliotēka ir vienīgā vieta, kur tie var izmantot internetu.

Nākošais valdības deklarācijas teksta fragments jau ir daudz neskaidrāks.

Turpināsim racionalizēt valsts iestāžu skaitu un struktūru. Veidosim nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, ieviešot motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, pilnveidojot atlīdzības sistēmu un vēršot to uz konkrētu darba rezultātu sasniegšanu, lai panāktu efektīvāku un caurspīdīgāku resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu.

Tekstā nav minēti konkrēti termiņi. Nav salīdzinoši paskaidrots, kas ir “neliela” valsts pārvalde. Vai tā būs neliela attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu vai salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm? Ja “motivējoša atalgojuma sistēma” tikšot ieviesta tikai tagad, kāda ir bijusi iepriekšējā?Tekstā nav teikts, ka to pilnveidos vai uzlabos, bet gan, ka ieviesīs (kā neesošu). Turklāt šī jau ir trešā viena un tā paša ministru prezidenta (vienas un tās pašas varas partijas) veidotā valdība. Arī formulējums “konkrēti darba rezultāti” rada jautājumus, kā tad īsti valsts iestādes ir strādājušas līdz šim.

Latviešu valodā pagaidām nav ieviesies noturīgs un kolorīts apzīmējums birokrātu sausajam, tehniskajam žargonam, jo atjaunotā valsts vēl ir jauna un ES dokumentu valoda plašākā apritē ir sākusi ienākt tikai tagad. Šajā deklarācijā tās ienākšana un nostabilizēšanās ir vērojama visā pilnībā. Valodu vēl sarežģītāku padara ne tikai tas, ka deklarācijas sastādītāju izvēlētie vārdi neatsedz skaidru rīcības plānu (un te ir divas iespējas: sastādītāji paši nezina, ko darīt, vai arī tie labi zina, ko darīs, bet vēlas ieplānoto pasniegt saudzīgi vai ar viltu), bet arī abstraktu lietvārdu un svešvārdu lietojums. Piemēram, frāzes “IT kompetences“, “saziņas un sadarbības prasmes” ir balstītas uz abstraktiem lietvārdiem, kas turklāt ir lietoti angļu valodai tipiskā, bet latviešu valodai neraksturīgā daudzskaitļa formā. Tās vienkāršāk izteikt šādi: prast lietot informācijas tehnoloģijas, prast sazināties un sadarboties ar citiem. Savukārt “iekļaujošā izglītība” nozīmē to, ka ārpus skolas nepaliek neviens bērns, neatkarīgi no viņa prāta, fiziskajām spējām vai uzvedības īpatnībām.

Citās valodās birokrātu valodai ir atrasti metaforiski apzīmējumi, kā somu kapulakieli (rungas valoda – augstprātīga, nesaprotama biroja valoda) vai krievu абракадабра (arī канцелярщина, тарабарщина).  Daudzās valodās nesaprotamu valodu, t. sk. arī birokrātu žargonu apzīmē ar atsauci uz kādu sarežģītu svešvalodu, visbiežāk ķīniešu (vācu, spāņu, portugāļu, krievu valodās): angļu it’s all Greek to me, spāņu hablar en chino, ungāru em ez kínai, itāļu parlare arabo utt. Savukārt pašās par sarežģītajām uzskatītajās valodās par nesaprotamām uzskata vēl citas valodas: arābi – sanskritu, grieķi – arābu. Ķīnieši šajos gadījumos norāda uz debesīm: 听起来像火星话 – “izklausās kā Marsa valoda”, 看起来像天书 – “kā lasīt debesu grāmatu”, 听起来像鸟语 – “izklausās kā putnu valoda”. Ir arī vienkārša idioma – 一竅不通: “neko nesaprotu” vai “nesaprotu ne vārda”. Daudzās valodās nesaprotamas, pārmēru sarežģītas, birokrātiski sausas valodas apzīmēšanai lieto arī jaundarinātus vārdus bez līdzības ar citiem vārdiem un bez konkrētas nozīmes: ungāru halandzsa, angļu gobbledygook, itāļu supercazzola.

Kādā žurnāla “Vides vēstis” numurā pausts:

Lasot garu garos skaidrojumus sakarā ar jauno Rīgas attīstības plānu, kur vārdi savērpti brīžiem pilnīgi neatšķetināmā mudžeklī (kādreiz smējāmies un ironizējām par padomju birokrātu valodu, taču latviešu birokrāti, manuprāt, viņus ir pārtrumpojuši!), liekas, ka šis mudžeklis savirpināts ar nodomu – lai pēc iespējas mazāk būtu skaidrības par kādu konkrētu jautājumu, ja nu gadījumā kāds vienkāršs pilsonis vēlētos šajā sakarībā ko iebilst [izcēlums mans].

Interneta tirgzinību speciālistis Deivids Mērmans Skots pauž, ka reklāmas un tirgzinību jomā sarežģītus tekstus – kā paraugu minot vārdu virknes, kas ietver vārdus flexible, world-class, scalable, market leading, cutting edge, mission critical, industry standard, turnkey un groundbreaking – raksta cilvēki, kas nesaprot, kā to radītie produkti risina pircēju vajadzības, tādēļ tie šo iztrūkstošo posmu nosedz, aprakstot produktu darbībā un sapiparojot tekstu ar nozares žargonu.

Saskarsmē ar birokrātiem jebkurā jomā problēmas rada pārmērīgi oficiāls tonis, gari teikumi, pedantiski formulējumi, šauri lietoti speciālie termini un vienkārši vārdi ar neskaidru nozīmi. Atšķirību starp tehnisku žargonu un vienkāršu valodu var raksturot piemēru no medicīnas jomas. Proti, ja divi mediķi savā saziņā izmanto tehnisku žargonu, tas ir pieņemami, jo abi saprot šādu vārdu nozīmi un tie palīdz sazināties skaidri un nepārprotami; ja mediķis lieto medicīnisko žargonu saziņā ar pacientu, tas vairs nav pieņemami, jo pacientam ir tiesības uzzināt un saprast visu, kas attiecas uz viņa aprūpi un veselības stāvokli. Šajā saitē piemēra nolūkā atrodams biedrības Plain English Campaign izveidots samākslotas valodas ģenerators. Valsts iestādes dažādās pasaules valstīs pēdējā laikā velta uzmanību visu lasītāju vajadzībām un to mājas lapās veido sadaļas ar nosaukumu “Vienkārši lasīt”, informējot lasītājus par iestādes funkcijām un darbības mērķiem pēc iespējas īsākā un vienkāršotā valodā. Daži piemēri: Latvijas statistika, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra utt.